Banku ekonomisti: Nav pamata celt paniku nodokļu prognožu neizpildes dēļ

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,3 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk par plānoto, pavēstījusi Finanšu ministrija (FM). Vienlaikus nodokļu ieņēmumi bijuši par 109 miljoniem eiro vai 3,4% lielāki nekā pērn pirmajos trijos mēnešos. Nodokļu ieņēmumi pildās gana labi, un panikai nav pamata, uzskata Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti, paredzot ekonomikas attīstību gada otrajā pusē.

Banku ekonomisti: Nav pamata celt paniku nodokļu prognožu neizpildes dēļ
00:00 / 04:03
Lejuplādēt

Nepietiekamu nodokļu ieņēmumu dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") brīdinājis pat par izdevumu mazināšanu valsts budžetā. Tomēr FM apkopotie dati neliecina par būtisku nodokļu iztrūkumu, salīdzinot ar prognozēto. Kopumā šajā gadā nodokļos plānots iekasēt 14,6 miljardus eiro, kas par pusotru miljardu pārsniedz prognozi pagājušajam gadam. Tas ir iespējams, jo nodokļu ieņēmumi kāps līdz ar ekonomikas straujāku izaugsmi gada otrajā pusē, prognozēja Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti.

Ekonomists: Uzlabojumi varētu būt gada beigās

Nodokļu prognožu neizpildi gada pirmajā ceturksnī "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš saistīja ar kļūdainajām prognozēm par augstākas inflācijas noturēšanos Latvijā, līdz ar to arī lielākiem nodokļu ieņēmumiem. Tomēr neesot bijis pamata domāt, ka inflācija Latvijā saglabāsies tikpat augsta kā Eirozonā kopumā.

"Reālā izaugsme ir tāda pavāja, kas saistāms ar eksporta tirgiem, kas aizvien ir stipri slābani. Līdz ar to, iespējams, būs neliela neizpilde arī gadā kopumā, tomēr nodokļus kopumā iekasē diezgan labi. Varētu būt kaut kāds uzlabojums uz gada beigām arī naudas izteiksmē, jo minētā importa palētināšanās nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem mazāk jātērē par pirmās nepieciešamības precēm, īpaši siltumu, elektrību, gāzi, un tas atstāj vairāk naudas citiem tēriņiem. Iespējams, no šiem citiem tēriņiem un no to netiešās ietekmes uz nodarbinātību valsts budžets atkal būs ieguvējs," vērtēja Strautiņš.

Šādas cerīgas prognozes ļauj izteikt arī gana pozitīvais patērētāju novērtējums. To apliecina arī dati par algu pieaugumu Latvijā, uzsvēra ekonomists:

"Ir arī patērētāju aptauju rezultāti. Tas, ko mēs redzam – patērētāju noskaņojums Latvijā ir ļoti tuvs vēsturiski vidējam. Kad tu latvietim pajautā, kā viņam iet, viņš atbild: "Normāli!".

Cilvēki ir pat mēreni optimistiski par savām mājsaimniecības finansēm, pirktspēju. Tie skaitļi arī varētu būt labāki, ja nebūtu negatīvā ziņu fona. Tas, protams, arī ietekmē."

FM februārī pazemināja ekonomikas attīstības prognozes, samazinot iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi no 2,5% uz 1,4%. Tāpat arī Eiropas Komisija pazemināja prognozes šim gadam par Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Ekonomiskā aktivitāte lēnām atdzīvojas

Gada sākums patiešām bijis piezemēts ekonomiskajā aktivitātē, tomēr atpalicība nodokļu ieņēmumos ir samērā neliela, vērtēja arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Saprotami, ka augstas nenoteiktības apstākļos valdības pārstāvji piesardzīgi runā par budžeta iespējām tuvākajā nākotnē, sagatavojot augsni kādiem neprognozējamiem pavērsieniem.

Budžeta ieņēmumiem esot mazākiem par plānoto, varētu nākties palielināt budžeta deficītu un negatīvi ietekmēt nākamā gada budžeta iespējas.

"Bet, skatot to, kādas tendences vērojamas martā un aprīlī, mēs redzam, ka ekonomiskā aktivitāte lēni, bet atdzīvojas. Ja nenotiks būtiski satricinājumi saistībā ar enerogresursu cenām un notikumi, kas varētu būtiski iedragāt pašreizējo inflācijas samazināšanās tendenci, tad šķiet, ka gada otrajā pusē ekonomiskā aktivitāte būs par pakāpi augstāka nekā gada sākumā. Līdz ar to šobrīd celt paniku nav pamata," pauda Gašpuitis.

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde portālam LSM.lv nesen norādīja, ka pašlaik uzmanīgi jāizvērtē izdevumi un jāizvairās no nepārdomātas nodokļu reformas, kas varētu mazināt nodokļu ieņēmumus. Par nodokļu sistēmas izmaiņām runā nākamā gada budžeta kontekstā. Taču, kā piebilda ekonomists Gašpuitis, nav pareizi, ka līdz pat rudenim saglabāsies neziņa, tieši kādas nodokļu pārmaiņas gaidāmas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti