Ārpus ētera
Veikalu plauktos var atrast arī veselīgus ātri pagatavojamus ēdienus un organismam noderīgus saldus produktus, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" norādīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra uztura speciāliste Inese Liepiņa-Ašmane, kura skaidroja, ko organismam nodara intensīvi apstrādātu jeb ultrapārstrādātu pārtikas produktu ēšana ikdienā.
Laika prognozes liecina, ka Latvijā vēl pat līdz maija vidum ir gaidāmas salnas un temperatūra var noslīdēt zem nulles.
Dadze ir nonākusi pārdomu un šaubu bezdibenī, jo Didzis izspļāva, ka viņai ir liels deguns. Ko nu? Kā tad to lielo degunu varētu labot – ar kosmētikas palīdzību, motorzāģi vai neiet ārā no mājas? Reizēm jebkuru var pārņemt šaubas, domājot par sevi, savu ķermeni vai spējām, bet ne vienmēr tās ir pamatotas. Par to arī šis stāsts.
1986. gadā vēl biju pavisam mazs bērns. Tajā dienā, 26. aprīlī, Minskā bija brīnišķīga saulaina diena, un es ar māsu un brāli pavadīju laiku mūsu mājas pagalmā. Biju ģērbusies pavisam vasarīgi – vieglā bezpiedurkņu kleitā. Bet pēc tam sākās lietus. Tas bija silts un patīkams, kā bieži mēdz būt pavasarī un vasarā, un no tā pat negribējās slēpties. Vai tā ir bijis jūsu bērnībā, kad gribējās speciāli bradāt pa peļķēm, saceļot lielas šļakatas, un spēlēties, cenšoties citam citu pēc iespējas vairāk apšļakstīt? Droši vien ir bijis.
Atpūsties tā, lai nevajadzētu "atvaļinājumu no atvaļinājuma", un brīvdienas pavadīt bez spriedzes par to, ka tās bijušas neproduktīvas – vai tas ir viegls uzdevums? Vai brīvajā laikā spējam atslēgties un nodoties prāta un ķermeņa relaksācijai, vai tomēr atkal skaitām stundas un dienas līdz būs jādodas uz darbu? Klausies jaunāko "Darbmācības" sēriju!
Daudzi no Eiropas Parlamenta (EP) lēmumiem skar mums katram ļoti aktuālus jautājumus – drošību, dzīves kvalitāti, nacionālo vērtību saglabāšanu, sociālos jautājumus, tiesības un arī to, kā turpmāk sadzīvosim ar mākslīgo intelektu. Un, ja esat nolēmuši doties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nereti viens no lielajiem un būtiskākajiem jautājumiem ir – kā izlemt, par kuru partiju balsot, kuram deputātam pielikt plusiņu, bet kuru no saraksta svītrot.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Raimonda Gekiša viesojas bijušais Latvijas basketbola izlases spēlētājs Žanis Peiners. Pēc karjeras beigām viņš pievērsies basketbola analītikai un tās pielietošanai. Pērnajā vasarā Žanis īpaši palīdzēja Kristapam Porziņgim attīstīt Kristapa spēcīgākās īpašības, lai tās pielietotu basketbola laukumā.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Andra Auziņa viesojas Šveices 2. līgas čempions Toms Andersons. Toms uz Šveici aizbrauca jau 15 gadu vecumā, šobrīd viņš ir apmierināts ar savu lomu komandā: "Labāk es spēlēju un uzvaru, nekā esmu rezervists Šveices NL līgā". Pērn Andersons tika arī pie bronzas medaļas pasaules čempionātā, bet tas viņa karjerā bija tikai pirmais čempionāts, kaut pirms tam bija piedalījies jau septiņās atlasēs uz pasaules čempionātu.
Portāla LSM.lv anketa "ES Partiju šķirotava – VoteMatchEU" izveidota 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tās saturu veidoja "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" sadarbībā ar Nīderlandes organizāciju "ProDemos - House for Democracy and the Rule of Law.", bet anketas formu veidoja portāls LSM.lv.
Šogad Latvija atzīmē 20 gadus kopš pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Pusi no šī laika par būtiskākajiem notikumiem un lēmumiem no Briseles mūs informē Latvijas Televīzijas korespondente Ilze Nagla. Kāda ir Ilzes dzīve tur – prom no mājām? Kā dalība Eiropas Savienībā un NATO mainījusi Latviju? Kā ir mudinājusi sakārtot dažādas nozares un, jā, arī piemēroties kopīgai nostājai, pat ja kādam jautājumam nepiekrītam? Uz šiem jautājumiem jaunākajā podkāsta "Parunāsim" epizodē atbildes meklē Danuta Juste. Viņas sarunbiedrs – Ilze Nagla.
Aprīļa vidū kopā ar Latvijas Poļu savienības sekretāru Kristīni Kuņicku (Krystyna Kunicka) viesojāmies poļu organizācijas – Lietuvas Poļu savienības – Zarasu nodaļā, Turmantā, uz Lietuvas un Latvijas robežas. Pirms 1939. gada te darbojās Polijas valsts dzelzceļa pēdējā stacija pirms robežas ar Latviju "Zemgale".
Alkohola patēriņš Latvijā ir sasniedzis epidēmijai pielīdzināmu līmeni, tādēļ neatliekami nepieciešami vērienīgi pasākumi, lai šo rādītāju būtiski mazinātu, aprīlī secināja Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes sēdē.
Parīzes olimpiskās spēles tuvojas. Katru dienu pasaules medijos, arī sociālajos, parādās arvien vairāk ziņu par gaidāmo notikumu – kā gatavojas delegācijas, par lielākajām zvaigznēm, par valstu olimpiskajiem tērpiem. Lāpas stafete 11 dienas bija Grieķijā, 27. aprīlī uguns uz senlaiku burinieka "Belem" burās uz Franciju, kur 8. maijā sāksies stafete šajā valstī. Tomēr dominē divu veidu ziņas – par drošības pasākumiem, tāpat tā dēvēto neitrālo sportistu piedalīšanos un pārējās pasaules attieksmi pret to.
2014. gada Saeimas vēlēšanu laikā toreizējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars esot aicinājis vēlēšanu programmatūras nodrošinātāja – informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "SOAAR" – vadītāju viltot partijas rezultātus, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis.
Kad pienāk tādas gadadienas kā šī – 20 gadi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gada 1. maijā –, ir pieņemts izvērtēt, kas ticis sasniegts un kas ne. Tipisks kritērijs ir aplūkot ienākumu uz cilvēku līmeni Latvijā kā daļu no ES vidējā, un tas ir būtiski pieaudzis – 40% no vidējā ES līmeņa toreiz līdz 71% šodien.
Saeima šā gada 18.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiks kriminalizēta dziļviltojumu izmantošana vēlēšanās. Likumprojekta autori, apelējot pie iedzīvotāju tiesībām piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās, vēlas kriminalizēt dziļviltojuma tehnoloģiju radītos foto, video un audio materiālus, kuri būs radīti ar mērķi izplatīt nepatiesu informāciju, diskreditēt vai graut politisko partiju, Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātu reputāciju.