Ziņas
Palēnām tuvojas laiks, kad arvien vairāk un vairāk māmiņu, kas savus bērnus pasaulē laidušas jau brīvās Latvijas laikā, dosies pensijā. Un šīm mammām pensija varētu būt mazāka nekā citiem, jo bērna kopšanas atvaļinājuma laikā par māmiņām gadiem netika veiktas faktiski nekādas sociālās iemaksas. Šo situāciju varētu novērst, taču kā? Konkrētu solījumu pagaidām nav.
Jūnijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurām iesniegti 16 kandidātu saraksti. Ja EP vēlēšanas notiktu maijā, tad deviņus deputātu mandātus dalītu astoņas partijas, liecina SKDS aptaujas rezultāti. Līderpozīcijā ar reitinga kāpumu pret iepriekšējo aptauju ir Nacionālā apvienība, bet otrajā vietā "Jaunā Vienotība", kurai atbalsta kritums.
"Premjerministrs, kurš nevis saliedēja, bet sašķēla sabiedrību vēl vairāk," tā starptautiskajos medijos raksturo Slovākijas premjerministru Robertu Fico, kurš patlaban atgūstas pēc uzbrukuma. Spriedze Slovākijā ir tik liela, ka valsts iekšlietu ministrs pat paudis – esam pilsoņkara priekšā. Kas ir Fico un kādēļ viņa personība izraisījusi tik daudz pretrunu?
Lai iedzīvotāji vēlētos palikt mazajos ciematos Latgalē, viņiem jābūt ne tikai finansiāli nodrošinātiem, bet arī jāizjūt, ka viņi ir vajadzīgi, ka pašiem ir interesanti tur būt. Par to piekto gadu mēģina rūpēties tā dēvētās darbīgās kopienas. Šobrīd desmit šādu kopienu centros Latgalē iesaistījušies 6000 cilvēku.
Polija tērēs vairāk nekā 2,3 miljardus eiro savas austrumu robežas stiprināšanai, sestdien pavēstīja premjerministrs Donalds Tusks. Mērķis ir ne tikai aizsargāties no iespējama austrumu virziena uzbrukuma, bet arī atturēt ienaidnieku. Pēdējos gados situāciju uz tās austrumu robežas saasinājusi Baltkrievijas režīma apzinātā politika izmantot trešo valstu migrantus drošības situācijas destabilizēšanai.
Kopš aprīļa beigām Rīgas domes mājaslapā ir pieejama informācija par liftiem un pacēlājiem pie Rīgas tiltiem un tuneļiem – kuri no tiem darbojas, kuri nedarbojas, kas var atvieglot maršruta plānošanu cilvēkiem, kuriem pacēlāji ir nepieciešami, ziņoja LTV raidījums "4.studija".
Šonakt ukraiņu spēki notrieca visus 13 "Shahed" bezpilota lidaparātus, kas tika palaisti no Krievijas, ziņo Ukrainas gaisa spēku komandieris, ģenerālleitnants Mikola Oleščuks. Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs vēstī, ka Krievija aizvadītās diennakts laikā kaujas laukā ir zaudējusi 1210 karavīru un 13 tanku. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda, ka Ukrainai nepieciešamas 120 līdz 130 lidmašīnas.
Par politiski nozīmīgām personām jeb paaugstināta riska klientiem Latvijas komercbankās tiek uzskatīti arī šo personu radinieki vai ģimenes locekļi, un šajā sakarā ar savu sāpi pie Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" vērsās Ilga, kura šī statusa dēļ bankā izjutusi, viņasprāt, nepareizu attieksmi. Tikmēr Finanšu nozares asociācijā norādīja, ka strādā pie noteikumu pārskatīšanas, lai pakalpojumus bankās politiski nozīmīgām personām padarītu pieejamākus.
Vairāk nekā divus gadus Krievijas okupētajā Doneckā rakstnieks Staņislavs Asejevs tika turēts mūsdienu koncentrācijas nometnē – cietumā ar nosaukumu "Izolācija." Pēc gūstekņu apmaiņas 2019. gadā viņš uzrakstīja grāmatu par tur piedzīvoto spīdzināšanu. Tā izdota arī latviski ar nosaukumu "Gaišais ceļš. Kādas koncentrācijas nometnes stāsts." Asejevs izveidojis arī fondu Krievijas kara noziedznieku uzmeklēšanai un kopš pērnā gada nogales pievienojies karavīriem Ukrainas frontē.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena rosina nākamajā komisijas sasaukumā radīt aizsardzības komisāra posteni. Daži šo ieceri atbalsta, bet citi saka, ka bez pienācīga finansējuma un pilnvarām šāda amata izveide neko nedos. Ne mazāk aktuāls ir arī jautājums par to, kā Eiropai finansēt ne tikai aizsardzības, bet arī daudzas citas vajadzības, pārlieku nepalielinot budžeta deficītu.
Kamēr Ukrainā rit viens no grūtākajiem mēnešiem kopš kara sākuma, pārmaiņas piedzīvo Krievijas Aizsardzības ministrija – ilggadējo ministru Sergeju Šoigu nomainījis Andrejs Belousovs. Tas rada bažas, ka Krievija arvien nopietnāk cenšas modernizēt, attīstīt un kopumā savest kārtībā savu aizsardzības industrijas un armijas virtuvi, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.