Dzīve & stils / Vēsture
Ir 1920. gada 1. maijs. Rīgā valda pacilājoša gaisotne. Ļaudis izgājuši ielās un ar sajūsmu sveic Satversmes sapulci. Beidzot bija piepildījušās latviešu tautas ilgas – pašiem spriest un lemt, kādu ceļu Latvijas valstij iet. Todien darbu sāka Latvijas pirmais parlaments. Satversmes sapulces deputāti izstrādāja un pieņēma valsts galveno dokumentu – Satversmi. Kopš tā laika 1. maijs ir viena no nozīmīgākajām dienām Latvijas vēsturē – Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
Iekarojot Padomju Savienības okupēto Latviju, nacistiskajai Vācijai vēl nebija plānu attiecībā uz vietējo jaunatni. Jaunajiem okupantiem visvairāk bija vajadzīgs darbaspēks. Savukārt, lai sekmīgāk iekļautu darbā vietējos iedzīvotājus, bija nepieciešams viņus organizēt. Jau 1941. gada rudenī kļuva skaidrs, ka karadarbība ieilgs. Tāpēc sākās virzība uz vispārējas jaunatnes organizācijas izveidi saskaņā ar Vācijā iedibināto totalitārisma modeli un nacionālsociālisma ideoloģiju.1942. gada janvārī bija gatavs tādas organizācijas veidošanas plāns.
1989. gadā Krāslavā domubiedru grupa virs aptiekas ēkas pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Okupācijas laikā tas bija liels izaicinājums, taču vietējos mudinājusi cerība par brīvību un neatkarību. Viņu piemērs rosinājis arī citviet pacelt karogus. Nu šis notikums ir piemērs par uzdrīkstēšanos cīņā par savu valsti.
1991. gada decembrī tikko brīvlaistās Baltijas valstis daudzi vēl nebija paguvuši atzīt, te vēl bija Krievijas armija un savu armiju baltiešiem nebija, bet NATO jau steidza dibināt īpašu sadarbības padomi ar jaunajiem partneriem, tostarp Latviju. Pēc Otrā pasaules kara ASV, Kanāda un Eiropas valstis dibināja NATO kā pretspēku PSRS. Juku laikos, kad PSRS bruka, Rietumiem bija iespēja savu ietekmes zonu paplašināt.
Periodiski mūsu sabiedrības uzmanība tiek pievērsta alkohola patēriņam Latvijā. Ir zināms pamats – statistika liecina, ka, salīdzinot ar citām valstīm, esam vieni no patēriņa līderiem Eiropā. Šajā rakstā piedāvājam vēsturisku ieskatu – kā pēdējos 100 gados dažādas varas ir risinājušas alkohola problēmu Latvijā un kādi ir vai nav bijuši rezultāti.
Refats Čubarovs pirmām kārtām ir pazīstams kā Krimas tatāru nacionālās kustības līderis. Taču 80. gadu beigās viņš Latvijā bija arhīva direktors un Rīgas pašvaldības deputāts, bet viņa politiskā karjera sākās Latvijas Tautas frontē. Ar viņu sarunājās Austrijas žurnālists Hervigs Hellers, bet Rus.LSM.lv autore Marija Kugele palīdzēja sagatavot interviju publicēšanai. Šo fragmentu Hervigs Hellers atļāva publicēt ekskluzīvi Rus.LSM.lv.
Latvijas un Lietuvas likteņi Otrā pasaules kara laikā un pēc kara ir līdzīgi, un to var attiecināt arī uz 1949. gada marta deportācijām. Masu deportācijas gan notika arī citos gados, kopumā Lietuvā īstenotas aptuveni 15 līdz 20 deportāciju operācijas. Par to Latvijas Radio raidījums "Zināmais nezināmajā" sarunājās ar Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās izpētes centra vēsturnieku Benu Navakausku.
1918. gada 25. martā Minskā baltkrievu politiķi proklamēja neatkarīgas Baltkrievijas Tautas Republikas izveidošanu. Tobrīd jau igauņi, lietuvieši un ukraiņi bija pasludinājuši neatkarību, bet latvieši pauduši nodomu izveidot neatkarīgu Latvijas Republiku. Līdzīgi kā Baltijas valstu gadījumā, arī pret Baltkrievijas neatkarību nostājās gan vācu okupācijas vara, gan Krievijas komunisti.
Šogad aprit 75 gadi vienai no Latvijas vēstures drūmākajām lapaspusēm. 1949. gada 25. martā padomju okupācijas vara uzsāka masveida deportācijas, dažu dienu laikā izsūtot vairāk nekā 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Kopš 1996. gada Latvijas Okupācijas muzejs ieraksta video liecības ar represētajiem. Šo gadu laikā intervēti aptuveni 2500 cilvēku. Savukārt safilmētā video materiāla apjoms sasniedzis jau aptuveni 5000 stundu.