Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Latvijas Dabas fonda (LDF) mobilais ganāmpulks savu septīto dabisko pļavu atjaunošanas sezonu sāk Jelgavā, kur noganīs daļu no dabas liegumā Lielupes palienes pļavas iekļautajām Jelgavas valstspilsētas pašvaldības zemēm. Ceturtdien, 16. maijā, desmit mobilā ganāmpulka Galovejas šķirnes govis ieradās ganībās pie Iecavas un Lielupes satekas, informēja LDF.
Mazais zīriņš ir Latvijas 2024. gada putns un kritiski apdraudēta suga. Šobrīd Latvijā ligzdo mazāk par 100 pāriem – pēdējo 40 gadu laikā šo putnu populācija samazinājusies par 70%. Lai mazais zīriņš atgrieztos Latvijā, līdz 31. jūlijam apmeklētājiem slēgs četru upju grīvas – Gaujas, Ķikana, Irbes un Lūžņas grīvu. Samazinot cilvēku klātbūtni, ir cerība, ka vairāku gadu gaitā zīriņu populācija varētu atgriezties kādreizējos apmēros.
Divi Latvijas Militārās policijas suņi Džeks un Redžijs kopā ar saviem kinologiem jūlijā dosies uz Parīzi, kur palīdzēs parūpēties par drošību olimpiskajās spēlēs. Šāds uzaicinājums saņemts, jo Latvijā apmācītie suņi un viņu kinologi ar savu profesionalitāti un precizitāti uzdevumu izpildē ir panākuši novērtējumu starptautiskā vidē.
Dunduru pļavas ir visnomaļākā Ķemeru nacionālā parka vieta. No Rīgas puses skatoties, arī vistālākā. Šo vietu varētu saukt par vismežonīgāko, jo apkārt nav nevienas mājas, un tā tas ir gandrīz 200 hektāru platībā. Dunduru pļavās šobrīd daba svin pavasara iestāšanos, putniem dalot savā starpā teritorijas un cīnoties par mātīšu sirdīm, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Cilvēki mēdz iegādāties dažādus eksotiskos dzīvniekus un rāpuļus, bet ne vienmēr to dara legāli. Balts tīģerpitons, jenots Jaška, leopards Bono un pat krokodils – Rīgas Zooloģiskajā dārzā nonākuši dažādi konfiscētie dzīvnieki, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Rihards Miķelsons un Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Šie posmkāji bieži tiek uzskatīti par kukaiņiem, bet nav kukaiņi. Tie nav arī zirnekļveidīgie, kas, starp citu, arī nereti nepamatoti nokļūst "kukaiņu maisā". Tie posmkāji, kas nav nedz kukaiņu, nedz zirnekļveidīgo klasei piederoši, bet nereti tiek pieskaitīti kukaiņiem, ir daudzkāji un vēžveidīgie.
Baltijas jūras piekraste Latvijā stiepjas teju 500 kilometru garumā. Tā gājējus pārsteidz ar kāpām, stāvkrastiem, smilšakmens atsegumiem, iespaidīgiem akmeņiem un alām. Tomēr pārgājieni gar jūru nereti tiek pārlieku romantizēti, bet cilvēki, kas dodas tajos pirmo reizi, dažreiz atzīst, ka pārvērtējuši savus spēkus, neņemot vērā ne piekrastes slīpumu, ne arī aizaugušās un akmeņiem klātās piekrastes. LSM.lv aptaujātie eksperti atgādina, ka liela nozīme ir gājēja stratēģijai, kas nozīmē iepriekš sagatavotu plānu, kā iet, cik tālu doties un kādu režīmu ievērot.
Senākie sauszemes augi – sporaugi – uz Zemes dominēja simtiem miljonus gadu. Savu plaukumu senās papardes, kosas un staipekņi sasniedza karbona periodā. Izmēros šie augi bija milzeņi. Īpaši ar diženumu tolaik izcēlās staipekņi – dabas veidojumi, kas varētu sacensties ar mūslaiku varenākajiem kokaugiem. Tagad mežā varam aplūkot necilus viņu pēctečus – izmēros neuzkrītošas niecības.
Stiepjoties vairāk nekā 2300 kilometru garumā, Lielais Barjerrifs ir lielākā dzīvā struktūra uz pasaules. Tā ir vesela ekosistēma un mājvieta daudzām dzīvnieku sugām un iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šādi rifi nodrošina arī piekrastes aizsardzību, samazinot plūdu, ciklonu un jūras līmeņa celšanās ietekmi. Tagad, kad globālās sasilšanas ietekmē pieaug arī pasaules okeānu temperatūra, koraļļi masveidā sākuši balēt.